Katrs jauns sākums ir biedējošs. Bet tas var mainīt Tavu dzīvi.

Jauns sākums gandrīz vienmēr ir biedējošs.

Tas sev līdzi nes neziņu, jautājumus un šaubas. Mēs nezinām, kas mūs sagaida. Nezinām, vai spēsim tikt galā. Nezinām, vai pieņemam pareizo lēmumu. Un tieši šī neziņa bieži kļūst par iemeslu neko nemainīt.

Mēs paliekam tur, kur esam, jo tas ir pazīstami. Pat tad, ja šī vieta mūs vairs neiepriecina. Pat tad, ja dziļi sirdī saprotam, ka vēlamies ko citu. Pazīstamais rada drošības sajūtu, bet ne vienmēr tas dod iespēju augt.

Bieži vien mēs gaidām īsto brīdi.

Domājam, ka kādu dienu jutīsimies pilnīgi gatavi. Ka pazudīs bailes un viss kļūs skaidrs. Taču dzīvē tas notiek reti. Drosme parasti nerodas pirms pirmā soļa. Tā rodas tad, kad šo soli jau esam spēruši.

Neviens nevar apsolīt, ka ceļš būs viegls.

Neviens nevar garantēt, ka viss izdosies tieši tā, kā esi iecerējis. Taču ir viena lieta, ko var zināt droši - ja nerīkosies, nekas nemainīsies. Pēc mēneša, gada vai pieciem gadiem Tu, visticamāk, būsi turpat, kur esi šodien.

Tas nav stāsts par veiksmi. Tas ir stāsts par izvēli.

Katru dienu mēs izvēlamies - spert soli uz priekšu vai palikt tur, kur jūtamies droši. Abām izvēlēm ir savas sekas, un par abām atbildību nesam mēs paši. Dzīve neizmainās pati no sevis. Pārmaiņas sākas brīdī, kad cilvēks uzņemas atbildību par savu dzīvi un pasaka: "Es nezinu, kā viss izvērtīsies, bet es nevēlos visu mūžu domāt - kas būtu bijis, ja es būtu pamēģinājis." Varbūt arī šodien Tev nav jāredz viss ceļš. Pietiek ieraudzīt tikai nākamo soli. Jo tieši no viena neliela soļa sākas visi lielie dzīves pagriezieni.

Pirms aizver šo lapu, uzdod sev vienu jautājumu: Kas ir tas viens solis, kuru Tu jau sen vēlies spert, bet joprojām atliek bailes no nezināmā?